Rīgas Valda Avotiņa pamatskolas LSS Kultūras dienas grāmata.
Nodarbība "Spoku stunda".
6.klašu skolēni noskatījās Rakstniecības un mūzikas muzeja attālināto nodarbību "Spoku stunda". Skolotāji ļoti cer, ka tā iedvesmos skolēnus izlasīt kādu grāmatu vai, varbūt, pašam izdomāt intriģējoši spocīgu notikumu, ko pastāstīt draugiem.
Kas var rosināt iztēli, kas likās spocīgi un bailīgi cilvēkiem senākos laikos un tagad, kā notikumu izstāstīt efektīgi un aizrautīgi – par visu to nodarbībā "Spoku stunda".
Lieliskā Valmieras Drāmas teātra izrāde "Slinkums".
Maija vidus bija pēdējais brīdis, kad 4. un 5. klašu skolēniem noskatīties izrādi "Slinkums", jo mācību gads tuvojas beigām, bet šur tur atzīmes vēl var paspēt uzlabot, ja vien tas slinkums netraucētu!
Aizrautīgā aktierspēle bija pārliecinoša, un izrādījās, ka Valmieras Drāmas teātra aktieri ir īsti slinkošanas profesionāļi 🙂!
Parasti iedomājamies, ka slinkošana ir lēns, garlaicīgs un miegains process, bet viņu izpildījumā slinkošana bija īsts piedzīvojums.
Nezinājām, ka slinkums var būt tik jautrs, bet tas tomēr nav labākais draugs!
7.–9.klašu skolēni skatās mākslas filmu "Bedre".
Pēc filmas noskatīšanās daudz jautājumu – kāpēc tā? Daudz neatbildamu jautājumu. Tā dzīvē gadās … Arī tā notiek …
Piedāvājot jauniešiem noskatīties nu jau vairākkārt godalgoto un pasaulē augsti novērtēto latviešu režisores Daces Pūces mākslas filmu pēc latviešu rakstnieces Janas Egles stāstu motīviem mērķis bija rosināt domāt. Domāt par sevi, par līdzcilvēkiem, par ģimeni, par notikumu sakritību, par cēloņiem un sekām, par rīcību un atbildību.
Šķiet, ka izdevās.
Jēgpilns papildinājums filmas seansam bija arī ZOOM tikšanās ar filmas režisori Daci Pūci.
Skolēni mācību gadu noslēdza ar animācijas filmas "Lielais Indriķis" skatīšanos.
2.a un 3.ab klašu skolēni mācību gadu noslēdza ar animācijas filmas "Lielais Indriķis" skatīšanos. Asociācijas un viedokļi dažādi, bet katra pieredze, kas turpinās ar domu apmaiņu, ir vērtība.
3.klašu skolēniem bija arī iespēja tikties ar animācijas filmu režisori Daci Rīdūzi ZOOM nodarbībā, kas rosināja filmu noskatīties vēlreiz un pievērst vairāk uzmanības detaļām, kas netika ievērotas pirmajā skatīšanās reizē.
2.a klase noskatījās animācijas filmu "Lielais Indriķis". Pirms filmas skatīšanās skolotāja veica ievadpārrunas par filmas sižetu un tēliem.
"Daudziem bērniem filma patika, jo cilvēki ir drosmīgi, jo tur bija cīņa, jo viss tik krāsains, jo bija kā sargā savu mammu, jo labie vinnēja; patika beigas, jo Indriķis atrada sev sievu.
Tomēr vienam skolēnam filma šķita garlaicīga. Bija arī skolēns, kam nepatika, ka nebija cilvēki, daži nesaprata "kas tas viss ir", "daudz nezināma ēdiena". Vairāki skolēni izteica neizpratni, kāpēc karalis aicināja Indriķi un deva viņam ēdienus, kāpēc Indriķis bija valdnieks pie Genriha pilsētā.
Tēli bija neizteiksmīgi, neatpazīstami. Sižets garlaicīgs, jo pieaugušajam absolūti paredzams.
Vēsturiskās asociācijas un likumsakarības bija grūti uztveramas pat pieaugušajam, 2.klases bērniem tās neizteica neko. Arī daudzi domātie ēdieni bērniem pēc nosaukuma neko neizteica – sirņiks, vareņiki, čebureki, belaši utml.
Nav saprotama filmas mērķa auditorija."
Klases audzinātāja Vita.
"3.a klase šo filmu skatījāmies 2 reizes, jo ar pirmo reizi bērni nesaprata filmas pamatdomu, uztvēra vienīgi to, ka filma bija par ēdieniem un viņiem esot sagribējies ēst.
Ļoti patika tikšanās ar režisori, tas palīdzēja izprast par ko bija filma, kā arī bija interesanti uzzināt kā top šīs filmiņas. Ne es pati, ne bērni nezinājām, ka ir jāiegulda tik milzīgs darbs vienas filmiņas tapšanā.
Pēc šīs tikšanās nākošajā dienā skatījāmies filmiņu vēlreiz un pārrunājām to. Šajā reizē jau redzēju to, ka bērni skatās ar dziļāku izpratni un lielāku interesi.
Galvenās bērnu atziņas, kas atkārtojās bija tādas, ka nedrīkst uzticēties svešiniekiem un ir jāsargā savas mājas. Kā arī daudzi teica, ka nonākot grūtībās, risinot problēmas, ir jāturas kopā un draudzīgi sadarbojoties kopīgiem spēkiem daudz ko var panākt."
Klases audzinātāja Aļona.
Mēs esam pirmie!
Mūsu skolas 1.(p)–3.klases skolēni ir paši pirmie visā Latvijā (un pasaulē 🙂), kas Programmas "Latvijas skolas soma" ietvaros noskatījās Cēsu Mazā Teātra izrādi "Atgadījums ar peli"!
Ne jau katru dienu skolā notiek pirmizrādes, uz kurām ierodas ne tikai aktieri (Sandija Dovgāne un Kārlis Tols), bet arī izrādes režisors (Andris Zeļonka) un teātra vadītāja un producente (Ilze Liepa), bet pie mums tā notiek!
"Pārrunājot teātra izrādi ar bērniem noskaidrojās, ka lielākā daļa sākumā bija sabēdājušies, jo noticēja, ka izrāde nenotiks un viņiem būs jāmācās matemātika. Pele bērniem izskatījās pēc žurkas, jo bija ļoti liela. Visvairāk bērniem palika atmiņā "dīvainā matemātika" un peles sagūstīšanas "ģeniālais plāns". Bērniem patika dziesmas un tas, ka šoreiz viņi varēja līdzdarboties un skaļi smieties. Kopumā izrāde bija ļoti smieklīga un pozitīva, mums ļoti patika, jo bija kaut kas savādāks, nekā parasti. Paldies! 🙂"
Pasaules pirmizrādes apmeklētāji 3.a klase un audzinātāja Aļona.
"Teātra apmeklējums bērniem un pieaugušajiem vienmēr saistās ar satraukumu, priekšstatiem par izrādi jau pēc nosaukuma. Došanās uz izrādi skolā ir mazi svētki gan maziem, gan lieliem. Izrādei bija spraigs sižets, aktīva darbība, dziesmas. Tā tika pasniegta izrādes galvenā doma – draudzība, spēja pieņemt savādo, neparasto, citādāko. Mūsu klases bērni stāstīja, ka izrāde esot bijusi par peli, esot bijis interesanti, jo pelei ir bijušas "lielas acis" un viņa ir skrējusi uz priekšu, visi baidījušies, lekuši uz galda un krēsla, bet pēc tam "sadraudzējušies". Esot patikušas dziesmas. Paldies par pozitīvo izrādi, par mazajiem svētkiem bērniem un skolotājiem. Brauciet pie mums vēl! Draudzēsimies!"
Pasaules pirmizrādes apmeklētāji 1.(p)a klase un audzinātāja Daina.
Kā tikt līdz Olimpiskajam zeltam?
2020.gada vasarā, šķiet, visa Latvija ar aizturētu elpu sekoja līdzi mūsu 3x3 basketbolistu gaitām Olimpiskajās spēlēs. Rīdzinieki un Rīgas viesi klātienē, bet pārējā Latvija televīzijas un interneta tiešraidēs sagaidīja Olimpiskos čempionus, atgriežoties mājās. Neiedomājami saviļņoti, aizkustināti un lepni bijām mēs visi, it kā paši būtu piedalījušies Olimpisko zelta medaļu izcīņā!
Skolā rit Olimpiskais mēnesis un tā ietvaros bija pašsaprotami izmantot programmas "Latvijas skolas soma" iespējas, kuras piedāvā noskatīties režisora Rolanda Rekkes un filmu studijas "Ghetto Media House" filmu "No Getto līdz Olimpiskajam zeltam".
Bet …
Par milzīgu izbrīnu sporta skolotājiem atklājās, ka 6.–9.klašu lielākajai daļai skolēnu nav ne jausmas, kas ir šī komanda …
Ļoti gribas cerēt, ka pēc šīs filmas noskatīšanās daļa skolēnu ir iedvesmoti kaut vai saviem maziem ikdienas sasniegumiem, kas var aizvest līdz katra paša izsapņotajam Olimpiskajam zeltam.
Programma "Latvijas skolas soma" iedvesmo svinēt svētkus.
Šis mācību gads mūsu skolai ir jubilejas gads – skolai 50 gadi! Tāpēc mācību gadu uzsākām ar svinībām – skolēnu, vecāku un visa skolas kolektīva svētku pikniku skolas ābeļdārzā.
Svētki ir jāsvin, bet vispirms to darīt ir jāmācās. Arī to māca skolā un organizatoriem palīgs var būt programma "Latvijas skolas soma", kuras plašais kultūras notikumu piedāvājums rosina domāt radoši.
Mūsu svētku organizēšanā ražīga bija sadarbība ar SIA "SKOLENIEM.LV", kuras rezultātā ar dzirkstošu sveicienu, kas tika sagatavots tieši mūsu pasākumam, uzstājās Rūta Dūduma. Tā kvalitatīvu kultūras notikumu lieliski izdevās iekļaut audzināšanas darbā un to bija iespēja piedzīvot ne tikai skolēniem, bet visai skolas kopienai!
Varam teikt lielu paldies SIA "SKOLENIEM.LV" radošajai komandai, kas labprāt iesaistījās ne tik tradicionālā pasākumā un bija gatavi piedāvāt īpaši sagatavotu programmu!
Iespaidi, pārdomas, guvumi pēc Raita Zapacka programmas "Pasakas no pirmssākumiem līdz mūsdienām" apmeklējuma.
Jauks un izglītojošs pasākums. Interesants noformējums un tērps. Interesanti bija uzzināt, ka pasakas bija radušās arī no reāliem notikumiem. Man un 2.a klasei ļoti patika dziesmas un aktivitātes ar izkustēšanos, piem., "Rotaļa par ķermeni". Bērnus ieinteresēja lādes saturs, kurā bija daudzas pasaku grāmatas. Pasākuma noslēgumā bija foto ar mākslinieku. Mūzikas skolotāja Inga Pekša.
3.a klases bērniem pasākums patika, īpaši bērniem patika dziesmas. Bērni saka, ka uzzināja jaunus un interesantus faktus par pasakām. Programma ļoti interesanta, jēgpilna un pārdomāta. Pēc pasākuma mēs kopā ar 2.a klasi mazliet uzkavējāmies, lai nofotografētos kopā ar R.Zapacki, kā arī apskatījām lādi. Bērni izrādīja interesi par interneta vietnēm, kurās var atrast vairāk pasakas, teica, ka klausīsies arī mājās. Paldies par jauko pasākumu! Aļona Vidončikova, 3.a klases audzinātāja.
Labdien, Pasaku teicēj!
Raksta Tev 1.(p)b klases audzēkņi un klases audzinātāja Aija.
Paldies Tev par skaisto un interesanto pasākumu, kuru noskatījāmies mūsu skolas zālē! Mums ļoti patika Tavs tērps un Tava balss. Paldies, ka devi mums iespēju ieskatīties nedaudz pasaku tēlu pasaulē.
Tagad Tavas lasītās pasakas klausāmies klasē visi kopā ar klases audzinātāju Aiju.
Mums ir nedaudz bēdīgi, ka mēs paši vēl pasakas nelasām, un tikai dažiem no mums tās lasa mamma, tētis un oma.
Paldies, ka Tu lasi bērniem šīs senās pasakas!
Jaunajā gadā novēlam, lai Tev ir daudz spēka pastāstīt šīs pasakas arī citiem Latvijas bērniem un pieaugušajiem!
Madara, Emīls, Lūka, Līga, Kārlis, Gabriels, Markuss, Sandis, Dana, Lauris, Timurs, Keita un skolotāja Aija.
Intelektuāli, emocionāli un estētiski baudāms pasākums. Varējām uzzināt gan par pasaku rašanos, gan klausīties pasakas izdziedātas dziesmās, gan iedvesmoties pasaku sacerēšanai. Ievērojām pasakām atbilstošo skatuves noformējumu un stāstnieka tērpu. 2.a klases bērni bija uzmanīgi klausītāji un aktīvi dalībnieki, jo bija ļoti interesanti. 2.a klases audzinātāja Vita Bladiko.
Paldies par skaisto un interesanto pasākumu. Mums ļoti patika Jūsu tērps, dziesmas, pasaku lāde un aktivitātes. Tagad mums ir iespēja skatīties un klausītie pasakas arī klasē pagarinātajā grupā. Paldies, ka devi mums iespēju ieskatīties pasaku pasaulē. 3.b klase Valentīna Kopmane.
"Pasakā, tāpat kā ticībā, ir sava atziņa un sava atklāsme, un, ka tas labais vienmēr uzvar." (Olga Dreģe)
Pasakas ir bērnības neatņemama sastāvdaļa. Tas ir laiks, kad gribas būt brīnumā, bet dzīvot pasaku brīnumā pieaugušam un atgādināt par prieku un brīnumiem rutīnas pārņemtai pieaugušo pasaulei ir milzīga privilēģija, skaista misija. Saku māksliniekam lielu paldies. Lai skaists, piepildīts un brīnumu pilns svētku laiks un viss jaunais gads!
Mēs, 1.(p)a – rūķīšu klase un skolotāja Daina Ramane, ar prieku piedalījāmies Pasaku teicēja pasākumā. Bērni ar interesi klausījās un piedalījās visās aktivitātēs. Sakām lielu paldies Pasaku teicējam un noteikti gaidām nākamo tikšanos.
Paldies par pasakām, kuras vajadzīgas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Bērniem 4.b klasē patika stāstījums par pasaku vēsturi, fakti par pasakām. Paldies par stāstījumu un ... paldies par vingrojumu "Galva, pleci, ceļi, pēdas". Tādu pat vingrojumu mēs pildām tagad arī angliski. Paldies - skolotāja Ilga Kalniņa un 4.b klase.
Skolēni vēro filmu studijas "Atom Art" animācijas filmas.
Programmas "Latvijas skolas soma" ietvaros 1.(p)–4.klašu skolēni skatījās filmu studijas Atom Art animācijas filmas "Bize un Neguļa" un "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi". Šo iespēju mums nodrošināja Latvijas kinematogrāfistu savienības projekts "Kino visiem un visur Latvijā".
Atziņas.
"Bize un Neguļa".
Ļoti interesants un aktuāls temats – jaunākie brāļi un māsas. Bērni, kuriem ir mazāki brāļi vai māsas, šajā filmiņā saskatīja situācijas un emocijas, kuras paši bija piedzīvojuši laikā, kad ģimenē ienāca bērniņš. Bērni saprata, ka Bize nerīkojās īsti labi, bet atzīmēja arī to, ka pie šādas meitenes uzvedības bija vainojami arī vecāki, jo viņiem vajadzēja veltīt kaut nedaudz uzmanības arī lielākajam bērnam – Bizei. Mums ar bērniem bija ļoti interesanta diskusija par tēmu – kas tad īsti ir Neguļa? Daži izteica domu, ka tas varētu būt Bizes neredzamais iedomu draugs, bet citiem šķita, ka Neguļa ir pašas Bizes "tumšā puse". Katram no mums esot gan gaišā, gan tumšā puse, kas attiecīgi mudina mūs darīt labus vai sliktus darbus. Filma bija interesanta un ne pārāk gara, tāpēc pat viskustīgākie bērni to ar lielu interesi noskatījās līdz pat beigām.
"Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi".
Šī filmiņa bija garāka, bet ne mazāk interesanta, izejot nelielā starpbrīdī ap filmiņas vidu, ar interesi noskatījāmies visu filmu. Daži bērni šo filmu bija jau redzējuši, bet vienalga skatījās ar interesi, netraucējot citiem. Jautāju bērniem, vai viņi zina, kur atrodas tāds rajons – Maskačka. Daži zināja, kur tas atrodas, bet viena meitene, kura jau bija redzējusi filmu, atbildēja: "Hmm, nezināju, ka reālajā dzīvē pastāv tāds rajons".
Bērniem likās interesanti, ka tik ļoti atšķiras dzīve un apkārtējā vide vienas pilsētas dažādos rajonos. Skatoties šo filmu bērni secināja, ka ne vienmēr var uzticēties pirmajam iespaidam. Jēkabs, ierodoties Maskačkā domāja, ka tur viss ir šausmīgi un viņam tur nepatīk, bet beigās ieguva jaunus draugus un nemaz negribēja doties projām.
Abas filmiņas ir ļoti labas un noderīgas mācību procesā. Paldies par iespēju tās noskatīties, jo filmu saturs ir tāds, ka pēc noskatīšanās ir daudz ko pārrunāt. Svarīgi, ka filmu notikumi ir saistīti ar reālo dzīvi, tāpēc bērni tās izprot un spēj iejusties filmu varoņu lomās, izteikt savas domas par situācijām. Šis bija labs un jēgpilns veids kā aizpildīt pēdējās dieniņas pirms brīvlaika. Paldies! 3.a klase un audzinātāja.
2.a klase noskatījās filmu "Jēkabs, Mimmī un runājošie suņi". Suņu spēja runāt un dziedāt radīja bērnos pārsteigumu, daudziem ļoti patika dziesma. Īpašas izjūtas radīja arī fakts, ka filmas darbības vieta – Maskačka – ir tepat netālu. Viens no skolēniem atzīmēja, ka filmā parādīta arhitekta profesija, jo šajā semestrī esam runājuši par dažādu profesiju esamību. Mimmī "štābiņš" kokā rosināja bērnus dalīties pieredzē par saviem - kopā ar draugiem vai ģimeni veidotajiem - "štābiņiem", viņi atzina to par sev nozīmīgu būvi. Tāpēc bērnu un suņu aktīvo rīcību, kuras rezultāta tika izglābta Maskačka, skolēni novērtēja kā ļoti labu un pareizu. Saistot to ar šogad bieži pieminēto atbildības jēdzienu, viens no skolēniem teica: "Tev ir jāsargā tā vieta, kurā tu dzīvo".
2.a klase noskatījās arī filmu "Bize un Neguļa". Šīs filmas sižets sasaistījās ar daudzu skolēnu personīgo pieredzi, jo šajā klasē ir daudzi bērni, kam ģimenē ir jaunāki brāļi un māsas, un šķiet, ka viņiem tiek pievērsta lielāka uzmanība. Īpaši bērni ievēroja faktu, ka Bize gribēja māsiņu, bet piedzima brālītis. Pēc šīs filmas vairāki bērni labprāt runāja par saviem mazākajiem ģimenes locekļiem, stāstīja par savu atbildības daļu ģimenē.
Paldies par iespēju noskatīties šīs filmas, jo tās deva pamatu sarunai ar bērniem. Domāju, ka šīs filmas ir vērts skatīties arī pieaugušajiem, īpaši vecākiem, jo tās mudina pavērtēt savu saskarsmi ar bērniem, sarunāšanās veidu, atzīt par svarīgām bērnu vērtības.
4.klašu skolēniem pēc filmas "Bize un Neguļa" noskatīšanās radās pārdomas par solījumu nepildīšanu – cik vienkārši ir pašam neizpildīt, ko solītu, bet cik sāpīgi ir, ja kāds nepilda tev apsolīto. Sarunā skolēni nevarēja vienoties, vai ir kādi attaisnojami iemesli solījumu nepildīšanai, vai tomēr nav. Skolēniem vēl jāuzkrāj dzīves pieredze, lai izvērtētu, kas kurā brīdī ir svarīgāk.
Skolēni dalījās savās pieredzēs ar dusmām uz kādu ģimenes locekli un vēlēšanos to "aizsūtīt uz Mēnesi". Bērni atzina, ka paši ne reizi vien ir domājuši par aiziešanu no mājām, bet vairāki apgalvoja, ka to jau ir darījuši. Par laimi, pagaidām viss ir beidzies labi!
Skolēni labprāt stāstīja par saviem brāļiem un māsām, vai par to, ka ģimenē ir vienīgais bērns un savu vietu, attiecībām ģimenē.
Varam būt pateicīgi un lepni par Latvijas animācijas filmu veidotājiem, kuri spēj bērniem saprotamā veidā aktualizēt gan ikdienišķas, gan sensitīvas tēmas. Pieaugušo atbildība ir ar bērniem par to visu runāt un skaidrot dzīves kārtību.
4.a klases skolēnu un skolotājas I.Freijas atziņas pēc filmas "Jēkabs, Mimmī un runājošie suņi" noskatīšanās:
Klases skolēniem patika šī filmiņa – patika, kā viss ir uzzīmēts, ka filmā ir par draudzību, ir arī fantāzija – ko Jēkabs uzzīmē, tas arī piepildās (daži izteica vēlēšanos, ka gribētu tāpat). Daudziem patika, ka suņi runāja un būtu interesanti, ja tas tiešām tā būtu. Patika, kā Mimmī braukā ar skūteri un taisa trikus.
Daudzi atzīmēja, ka nepatīk tas, ka Jēkaba tētis tik daudz strādā un maz pavada laiku ar dēlu.
Kādam likās smieklīgi, bet kādam nepatika zupā zeķe.
Daudzi atpazina Maskačkas rajonu un mājas, patika dziesma.
1.(p)a klases audzinātājas D.Ramanes novērojumi:
Ar 1.(p)a klases bērniem noskatījāmies abas animācijas filmas. Filmu skatīšanās laikā, pavērojot no malas, varēja redzēt, kuri bērni ir gatavi skatīties un uzņemt vairāk par animācijas filmiņām jaunākā pirmsskolas vecuma bērniem – apmēram puse no tobrīd skolā esošajiem. Otra puse bija ieinteresēti skatītāji, sekoja līdzi filmu darbībai. Saprata filmu saturu un varēja nosaukt filmu galveno tēlu vārdus un darbības. Zīmējām arī galvenos filmu varoņus.
Manas pārdomas par animācijas filmām. "Bize un Neguļa" – jā, daudzās mājās, piedzimstot jaunākam brālītim, māsiņai, aktualizējas vecākā bērna atstumtības sajūta. Parādās uzmanības deficīta sindroms ar ko bērns cenšas tikt galā saviem spēkiem. Gan atdarinot mazuli, kuram nu tiek visa vecāku uzmanība, gan dara blēņas un pat kļūst agresīvs. Svarīgi, lai vecāki tomēr laikus pamanītu, kas notiek vecākā bērna domās, sajūtās. Svarīgi, lai vispār par to aizdomātos. Varbūt šo filmu vajag skatīties kopā ar vecākajiem bērniem mazuļa gaidību laikā un tad to pārrunāt. Domāju, ka tas novērstu daudz problēmu, kuras var parādīties ar mazuļa ienākšanu ģimenē.
Filma "Jēkabs, Mimi un runājošie suņi". Jēkabs nonāk citā, savai ģimenei nepierastā vidē. Maskačka – pilsētas nomale ar savu dzīves ritmu, ieradumiem, priekšstatiem. Mazliet sava pasaule, norobežota no lielpilsētas ierastās dzīves. Tur ir tik daudz kā interesanta, aizraujoša, noslēpumaina, kas ir svarīgs tādiem kā Mimī, kas šādā vidē uzaug. Tur ir sava vērtību skala un mīlestība pret savu pasaulīti, kuru sākumā Jēkabs nespēj saprast. Vēlāk zēns iemācas saredzēt ar sirdi to, kas ir svarīgs tiem, kuri tur dzīvo, aug. Filmā tiek parādīta arī vietējo iedzīvotāju bezspēcība, kad viņu pasauli gatavojas izārdīt. Laba filma, kura tēlaini stāsta par nopietnām lietām, kuras mūsdienu pasaulē kļuvušas ļoti aktuālas.